Mana mīļā Latvija!
Šodien ir Tava dzimšanas diena. Tava dzimšanas diena ir arī manējā. Bez Tevis nebūtu manis. Es mīlu Tevi, Latvija. Tu esi mana. Par savējiem cīnās. Savējos nepamet, nenodod. Uz savējiem vienmēr var paļauties. Savējie nekad nepamet grūtos brīžos un jūtas laimīgi būt kopā ar Tevi prieka mirkļos. Es no visas sirds Tevi mīlu, Latvija!
Esmu laimīga, ka kopā ar Tevi varu svinēt Tavu dzimšanas dienu! Joprojām – būt kopā ar Tevi! Būt pie Tevis.
Tu esi mana. Un Tu vienmēr vari uz mani paļauties. Tu vari paļauties, ka es darīšu visu, lai mēs vienmēr būtu kopā. Tu un es. Ja Tev būs grūti, es būšu Tev līdzās. Ja man būs grūti, es meklēšu mūsu bērzu birzi un dziedāšu grūtumu ārā. Grūtumu taču vienmēr var izdziedāt! Un bērzam pieglausties arī var. Apskāviens dziedē. Tava klātbūtne dziedē.
Nekādu šķiršanos, vai dzirdi? Nē. Tas nenotiks. Es nevaru dzīvot bez Tevis. Un Tu.. Un es Tev esmu vajadzīga. Tu esi mana Latvija. Mana dzimtā zeme. Tu esi mana dziesma, mana deja, mana sirds. Jā, mēs neesam atdalāmas. Mana sirds pieder Tev.
Es nevaru aizbraukt prom no Tevis un paņemt Tevi sirdī līdzi. Mana sirds nav tik liela, lai Tevi visu līdzi paņemtu. Es gribu palikt. Gribu Tavā Lielumā savu sirdi ielikt.
Man sāp, ja Tev sāp. Un esmu laimīga, ja dzirdu Tevi dziesmās gavilējam. Mana mīļā, mīļā Latvija. Cik Tu esi skaista! Skaista savā vienkāršībā un dabiskumā. Tev ir tik skaista dvēsele!
Aizvakar kāda nomaļa ceļa malā redzēju mājiņu. Mazu, pavisam necilu mājiņu. Blakus tai augstu mastā plīvo Tavs karogs. Mūsu karogs. Tu jau zini, ka asaras manās acīs aiz lepnuma. Tu zini, ka tās no aizkustinājuma. Un jo vairāk aizkustinājuma asaru, jo lielāka mīļuma sajūta manī mostas. Es esmu daļa no Tevis, vai dzirdi? Jā, pavisam maza un tomēr daļiņa no Tevis.
Nezinu, vai mums, latviešiem, ir izdevies to brīvību tik brīvu – kā mūsu karogs vējā plīvo- noturēt.. Man reizēm liekas, ka sirdīs esam nebrīvi.
Kāpēc nebrīvi? Jo dažiem pārāk lielu varu devuši, vai tie paši saņēmušies, kā nu kuram sanācis. Bet skaidri zināms ir viens- lai kādam dikti lielas varas tiktu, kādam jāiet verdzībā. Liela varenība viena pati par sevi dzīvot nevar. Tai vajag lielus pūļus, kas varenos par varenajiem uztur.
Bet mēs ar Tevi abas zinām, ka diezgan pierasti sanāk tā – cilvēks jau varu saņēmies, salūst. Un par savu zemi aizmirst. Tik vien tāda bēda – lai pašam nekā netrūktu, bet par citiem maza daļa. Cilvēks jau vājš. Aiz varenuma maskas vieglāk to vājumu paslēpt. Jā, arī tādi cilvēki te dzīvo. Bet vājais cilvēks var reiz kļūt stiprs. Varbūt no visas sirds jātic, ka varenie vājie reiz kļūs cilvēcīgi stiprie?
Vai zini, kādi vēl cilvēki te, Latvija, dzīvo? Nav vārda, ar kādu aprakstīt to cilvēku gaišumu, labestību, cilvēcību, sirsnību, vienkāršību.. Tie ir cilvēki ar tik plašām sirdīm.. Un bieži nemaz i neapjauš savas sirds plašumu! Tie ir tādi cilvēki, kas baro dvēseli, nemaz nejautājot, vai tā izsalkusi.
Tiem kabatās vienmēr maizes rieciens. Lai iedotu to tam, kam tā trūkst. Un šie ir tie cilvēki, kas Tevi, mana Latvija, lielu dara. Lielu, tik lielu, ka gribēdama vairs nevaru Tevi saņemt visu savā sirdī …nu re, atkal asaras acīs saskrēja..
Kad satiec tādus cilvēkus, no visas sirds mostas ticība labajam, skaistajam, tīrajam. Un gribas ticēt, ka tas ir tik ļoti, ļoti lipīgi, ka aplipinās visus tuvākos un tālākos ciemus. Ar labestību un mīļumu aplipinās. Tie ir cilvēki, no kuriem nāk tāds gaišums, ka neviena tumsa vairs nav par tumšu. Un neviens grūtums par grūtu nava.. Tie ir cilvēki, kas grūtumā vieglumu ienes. Un nesalūst. Bet vēl stiprāki kļūst. Un vēl citiem spēku dod.
Latvija, Tu esi man svēta. Tu esi mana zeme.
Tu esi tā, kura dod man spēku. Kad liekas, spēka vairs nav, es eju pie Tevis. Un kad satieku Tevi dziesmotā strautiņā vai sadzirdu Tevi zīlītes dziesmā, manī atkal ir spēks. Spēks cīnīties par Tevi. Cīnīties par to, lai mēs, latvieši, Tevi vienu nepamestu.
Zini, viena liela daļa no Tevis prom nepavisam no laba prāta aizbraukusi. Jā, mūsu, latviešu pie Tevis paliek mazāk. Bet, dzirdi, es pie Tevis palikšu! Savējos vienus atstāt nevar. Man ir jābūt stiprākai par tiem, kuriem neizdevās grūtumu izturēt. Un tāpēc bija prom jāaizbrauc. Varbūt man izdosies būt tik stiprai, lai promaizbraukušos atpakaļ dzimtenē sagaidītu? Es nezinu. Bet man ir liela dūša! Un drosme. Drosme man arī ir. Man ir vēl lielāka dūša kā Sprīdītim. Bet es nedošos pasaulē laimi meklēt. Esmu to jau atradusi. Mana laime ir būt ar Tevi kopā. Ar Tevi kopā Tavu dzimšanas dienu svinēt!!!
Mana mīļā Latvija, zini, lai kur arī katrs Tavs latvietis plašajā pasaulē atrastos, viņš kopā ar mums visiem dziedās mūsu dziesmu. Dziesmu par Tevi. Mēs kopā, visi kopā šodien par Tevi un sevi aizlūgsim. Dziedāsim katrs savā pasaules malā. Bet dziedāsim vienu un to pašu. Par Tevi. Par mums. Tas ir tas spēks, kas mūs satuvina. Kas dod mums sajūtu, lai kur mēs arī neatrastos, mūsu sirdis vienmēr ir kopā.Tava dzimšanas diena mūsu sirdis vieno.
Vai tagad redzi, cik patiesībā Tu esi liela? Un kāpēc mana sirds ir par mazu, lai Tevi līdzi varētu paņemt, ja nu arī man būtu jādodas prom?
Un vēl, mīļā Latvija, zini – tie, kas aizbraukuši, viena liela daļa labprāt atgrieztos. Bet mums, tie cilvēki, varu saņēmušies, salūzuši un ..Viņiem nav diez ko daudz laika par svarīgām lietām domāt. Un.. tām ģimenēm vairs nav kur atgriezties.. un..
Nē, tāds nu nebūs vis mans apsveikums Tev Tavā dzimšanas dienā, kas vienlaikus ir arī manējā.
Vēlos Tev pateikt, lūk, šo: mēs, latvieši, kas uz Tavas zemes dzīvojam, esam dikti dažādi. Katrs mīlam Tevi savādāk. Savā īpašajā veidā to dara pat tie vareni vājie, kas reiz kļūs cilvēcīgi stiprie. Kā nu prot, tā mēģina mīlēt. Arī viņiem ir jādod iespēja, ikviens ir pelnījis iespēju Tevi mīlēt. Nekad nav par vēlu sākt mīlēt savu zemi.
Daudz laimes dzimšanas dienā Tev, mana Latvija! Es Tevi no visas sirds mīlu. Un pateicībā noliecu galvu Tavā priekšā. Pateicībā par to, ka Tu man esi. Un ka varu pie Tevis un Tevī dzīvot.
Un arī turpmāk, ja redzēšu, ka kāds Tevī nometis papīra gabalu, pusidzertu plastmasas krūzi – es to pacelšu. Kā vienmēr. Es Tevi cienu. Un tos, kurus cienam, tiem pāri nekad nedaram. Tiem mēs nesviežam.
Tu esi man svēta. Svētumu tīru turēt vajag. Un par savējiem.. Par savējiem vienmēr vajag cīnīties. Mīlestību vairot. Mīlestību pa visu Latviju iesēt! Vai spēšu? Viena ne. Bet zinu, ka neesmu viena. Mūsu, kas vēlas Tevi gaišāku padarīt, mūsu ir daudz. Un mēs protam Tevi mīlēt. Mīlēt no visas sirds.
DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ!!!
Ar vissiltāko mīļumu pret Tevi un Tevi mīlot,
Dace
