Mīļš sveiciens Tev, manu lasītāj!
Prasās dažus vārdus uzrakstīt. Ar zināmu humora devu, bet tai pat laikā gana nopietnu tēmu izcilināt. Šī zināmā mērā viena no manām mīļākajām. Bailes. Jo tieši BAIĻU dēļ viss nosprūst. Visur.
Kā profesionālā, tā privātā jomā. Tas sastingums neatnāk viens. Iekšējais sastingums. Vienmēr kopā ar Bailēm. Man pat ir pamatotas aizdomas, ka kompānija ierodas šādā secībā = vispirms galvu plecos ierāvušas ierodas bailes, tad stalti izslējies iesoļo sastingums. Un gatavs. Kā apsardze. Neko nevari vairs izdarīt baiļu vai sastinguma nepamanīts.
Bailes, ka nesanāks, ka pats sevi pievilsi, savā priekšā izgāzīsies (tāpēc labāk nemaz nemēģināt), vai arī ko citi padomās, kā tas izskatīsies no malas (nedo’ dies, kāds vēl pavilks uz zoba).
Šito kompāniju, no sirds iesaku, pārskatīt. Vai tev tādu vajag. Vissliktākais baiļu un sastinguma ieradums: mēdz radīt sprunguļus uz līdzenas vietas. Kā rezultātā – nosprūsti sevī ne pa jokam. Labi, ja vēl uz dienu vai divām. Bet nereti – gadiem. Un gadu desmitiem.
Paņemsim tik banālu piemēru kā: “Tev ir sapnis.” Nezinu, kāds tas ir. Bet ir. Un, kopā ar sapni, iekšējs perfekcionisms. Vajag visu ļoti, ļoti izslīpēt un tikai tad varēs darīt.
Šie pat vairs nav baltie meli. Riktīgi SALTI MELI. Kamēr mēģini visu izslīpēt, paredzēt, pa to laiku bailes arvien lielākas un sastingums arvien varenāks. Un var gadīties tā, ka pēc gada atrodies tieši turpat. Ne par mata tiesu neizkustējis no vietas. Tās vella bailes neļauj izkustēt.
Pati neesmu tas labākais piemērs, jo mēdzu otrā grāvī – kā saka, iespiest grīdā un līdz atdurei (un kamēr beidzas iekšējais benzīns) un aizmirst, ka šad un tad nav slikti piebremzēt. Mācos. Mācos. Nu jau izdodas noķert mirkļus un nobremzēt.
Ja visu dzīvi pavadi, spiežot uz bremžu pedāļa, tas galīgi nepalīdz tev tikt uz priekšu. Līdzībās runājot, paņemsim to pašu auto. Pilna bāka. Normālā (vai pat ļoti labā) tehniskā kārtībā). Bremzes arī ir. Ir pat vējstiklu slotiņas, kas normāli tīra stiklu. (rudenim superlaba fīča)
Un tu piedarbini motoru. Un varētu sākt ceļu – kaut uz visām četrām debess pusēm. Un tajā mirklī sākas iekšējais dialogs (bailes plus sastingums: ideju autori) “Ja nu pa to ceļu braucot, tur būs daudz sarkanu luksoforu? Būs baigie korķi. ” “Un pa šito – šeit vienmēr zvēri. Ja nu izskrien kāds uz ceļa?” “Un to ceļu, to man taču tas drauga paziņu paziņa teica – pa to labāk nebraukt, nu ļoti sliktā kvalitātē”.
Pēc mirkļa motors tiek noslāpēts. Auto smuks. Spīdīgs. Stāv. Tu arī. Sēdi. Pasēdi vēl kādu brīdi. Un nolem: “Davai, ka šodien ne. Citu dienu..”
Un tad pienāk cita diena. Un vēl cita. Un vienā brīdī arī cits gads. Vai pat vairāki.
Vienmēr, vienmēr var ļauties bailēm. Un nedarīt baiļu dēļ. Tomēr, ja vēlies darīt labu sev, neizvēlies bailes par savām pastāvīgajām sabiedrotajām. Pavadot dzīvi ar nepārtraukti nospiestu bremzes pedāli, ir ļoti grūti virzīties uz priekšu. Pārbaudīts fakts.
Un reizēm to pedāli nospiestu turam neapzināti. Jo tādu pieredzi guvām vidē, kur uzaugām. “Labāk nesaceries, tev tāpat nesanāks.” Kā viena no standartfrāzēm. Ar ko bieži vien uzaugam.
Atlaid iekšējās bremzes. Nu un, ka pirmajā reizē varbūt nesanāks. Un būs līkums jāizmet, lai savu ceļu atrastu. Kustība ir kustība! Kas to vien zina, ko, dodoties ceļā, satiksi un kādas brīnumainas ainavas vien nepieredzēsi!
Nekad neuzzināsi, ja nemēģināsi. Sāc iet! Lai nav perfekti, nu štrunts un pieci. Toties jūties dzīvs un neziedo savus sapņus baiļu dēļ. Pietiks to ziedojumu un upuru. Nu jau pietiks. Nu kāpēc lai visu dzīvi dzīvotu uz vienas izturēšanas vai ciešanu robežas. Un atliktu, atliktu, atliktu… Baiļu dēļ.
Esam dzimuši, lai… mīlētu. Mīlētu sevi. Mīlētu cilvēkus sev līdzās. Un mīlētu savus īpašos cilvēkus, kuriem mūsu sirdīs atvēlēta jo īpaša vieta. Bez bailēm mīlētu. Un īstenotu savus sapņus. To, kas mums svarīgi. Tieši to, pēc kā vienmēr esam tiekušies.
P.s. Auto. Ar pilnu bāku. Ar visu, kas tev vajadzīgs. Dodies ceļā! Tagad. Protams, ka tagad! Kompānijā: tu, tavs sapnis un bezgala daudz iekšējas brīvības sajūtas. Tev izdosies! Nav labāka brīža par šo. Un nekad nebūs. Jo citu mirkļu mums nav. Ir tikai šis!
Smuks auto 🙂