Piektdienīgs sveiciens Tev, manu lasītāj!

Zinu (jā, esmu tā novērojusi :)), ka piektdienu vakaros cilvēki tomēr laimīgāki. Varbūt tādēļ, ka priekšā visas brīvdienas, un beidzot iespēja atpūsties. Bet varbūt tādēļ, ka dara darbu, kas tiem nemaz nav domāts un savu īsto sirds darbu nolikuši tālākajā sirds plauktiņā un pat neuzdrīkstas par to pasapņot.

Ja tā – šodien ir tā diena, kad mierpilni to izdarīt. Kad vēl pasapņosi, ja ne piektdienas vakarā. Varbūt jau pirmdien var kaut ko darīt lietas jeb sapņa labā. Bet varbūt – JAU rīt? 😉

Šodien būs nedaudz īsāks pārdomu raksts, salīdzinot ar to, kādus parasti izaicinu Tevi lasīt 😀

Par spēka vārdiem, kurus dāvāt otram.

Miljoniem sapņu paliek nepiepildīti, jo cilvēkam tajā brīdī pietrūkst kāds, kas nostātos līdzās un pateiktu: “Mēģini! Tagad! Tu to vari! Tev izdosies!”

Tikpat daudzi miljoni sapņu nemaz netiek pausti plašākai publikai un tūlīt pat klusiņām iestumti atpakaļ dvēseles dzīlēs. Jo bail. Vai vispār drīkst ko tādu sapņot. Un cilvēks, kaut arī varētu mainīt savu dzīvi par 180 grādiem, tomēr neko nemaina. Pašam pietrūkst ticības, ka izdosies un pietrūkst atbalsta ..no līdzcilvēkiem.

Ehh, gan jau arī kādam no jums dzīvē bijuši brīži – gribas pateikt kādu labu vārdu otram  – bet.. bail, ko otrs padomās, kā tas izskatīsies no malas un klusiņām tos labos vārdus tā arī sevi paturi. Īpaši, ja cilvēks mazāk pazīstams vai pavisam svešs. Tad jau vispār labāk neteikt neko.

NĒ! NĒ! Un vēlreiz – NĒ! Nav tiesa! Nu nepaturi spēka vārdus sevī. Pasaki labos vārdus skaļi otram cilvēkam!  Vai uzraksti! Vai piezvani nevis tāpēc, ka tev ko no otra vajadzētu, bet tāpēc, lai savas sirds labos vārdus otram uzdāvinātu! 😉 Ne jau tāpat vien tevī tie vārdi sadzimuši.. Un ja nu tieši tavi vārdi otram cilvēkam iedos spēku gan piecelties, gan.. rīkoties! Un dāvināt dziedinošu sajūtu dvēselē. Pabaros otra dvēseli.. Iepriecinot! Ļaujot pasmaidīt! Un dāvājot ticību, neļaus padoties kādā grūtā mirklī!

Jā. Ar labajiem vārdiem ne tikai spēku, bet arī ticību saviem spēkiem var uzdāvināt. Un par vārdiem ‘es mīlu tevi’, kurus noteikti nevajag auklēt tikai klusi sevī, nez vai ko papildus jāpaskaidro.. Kad vēl teiksi, ja ne tagad. Negaidi īpašu mirkli. Nu nav īpašāka mirkļa par šo. Tagad!

Jā. Pat viens smaids var izdarīt brīnumu, kur nu vēl vārdi.

Esam viens otram. Bet reizēm nemaz nezinām, kā otrs cilvēks jūtas. Varbūt tieši tavi vārdi otram būs īstajā brīdī. Tas nekas, ja nemaz nezināsi, ka otram esi palīdzējis spēkus atgūt. Tas nav svarīgi. Svarīgi tos spēka vārdus otra cilvēka dvēselei un sirdij uzdāvināt un sevī klusi nepaturēt.

Ļausim viens otra dvēselei spārnus sadziedēt! Dosim viens otram spēku piecelties un atkal lidot. Jā. Ar labajiem, spēka vārdiem. Ļaujot otram justies gan īpašam, gan .. mīlētam. Un varbūt kādu brīdi varam otra dvēseli savos spārnos paauklētkamēr otram tik daudz spēka, lai pats .. lai pats atkal spētu savā spēkā ar sevi un .. citiem dalīties   😉

Ar mīļumu,

Dace