Mīļš labvakar Tev, manu lasītāj!

Iedomājos, varbūt vēlēsies uzzināt, kā man pēdējā laikā klājies. Klājies ir tā, ka gulēts vien 5 stundas, strādāts 19  un ir arī dzelžains secinājums: tas ir mazliet par maz. Gulēts, es domāju. Nemēģiniet to atkārtot savās dzīvēs 🙂

Kaut kā nāk prātā “Emulators”, reiz bija tāda filma – kur katru dienu cilvēks savu jomu pārstāv. Saskatīju līdzību ar sevi.

“Vai esat tulks?” – “Jā, šodien esmu.”

“Vai esat dzejniece?” – “Šodien esmu.”

“Vai pārzināt juridisko terminoloģiju?” – “Jā, šodien pārzinu”

“Vai esat dejotāja?” – “Jā. Šodien esmu”

“Vai runājat franciski?” – “Jā šodien runāju.”

“Un spāniski?” –  “Spāniski runāšu rīt” 😀

Mazliet apcerīgi sāku secināt, ka varbūt tas nemaz nebija TIK ļooti pārdomāti darīts – PILNAS 4 studiju dienas sev izvēlēties. Tagad ir tā, ka nedēļā apmēram 2-3 dienas pietrūkst.  Nu, labi, pietrūkst tieši četras. Un tomēr, es neko nemainītu – ja vajadzētu izvēlēties vēlreiz. Ja sēdēsi tur, kur esi –  nekas Tavā dzīvē nemainīsies! Bet man tā vajag, lai mainītos!!! 😉

Šovakar tāpēc būs īsi. Un atkārtosies ar reiz veiktiem ierakstiem. Atkārtošana zināšanu māte esot.

Uzticies savām sajūtām! Uzticies savai intuīcijai! Pēc manas pieredzes, tā vienmēr ir patiesa. Jo kāpēc lai dvēseles balss Tevi vedinātu doties virzienā, kas Tev nederīgs? Neapšaubi savas sajūtas un nekad neļauj nevienam no malas sev iestāstīt, kā Tev vajadzētu justies. Un ka tā, kā jūties – tā nu gan TU nedrīkstētu justies.. Un nešaubies par sevi pats!

Neliec rāmjus savai dvēselei! Ieklausies un uzticies. Uzticies sev!

Kāpēc šo atkal noaktualizēju? Tak jau tā paša, vecā labā iemesla dēļ – katru reizi, kad palaid vējā tik ļoti vērtīgo dvēseles balsi un dari to, ko sadzirdi no citiem  –  būtībā nodari sev pāri. Vai vēl sliktāk – turpini ignorēt savas sajūtas, un te pēkšņi.. bāc, kā gan tas varēja notikt! Mazliet patinot bildi atpakaļ, nereti nākas secināt, ka vienkārši neieklausījies intuīcijā. Un tāpēc arī.. notika.

Nav māksla no sevis aiziet. Māksla ir pie sevis atgriezties. Un lai kas arī nenotiktu apkārt, spēt savu kodoliņu noturēt sevī, sevi sevī sajust un nemeklēt sevi citos cilvēkos. Nemeklēt sevi ārpus .. sevis. Savu dvēselīti dzīvu sevī uzturēt un .. arī sadzirdēt. Un ..paklausīt. Sevi cienīt. Un nedomāt, ka esi mazāk svarīgs par kādu, kas Tev apkaimē. Nu nevar neviens no malas pateikt to, kas Tev labākais. Ieklausies sevī. Un sadzirdi.. atbildes. Tieši tik vienkārši.

Jā. Nobēru vārdus kā pupas. Un tomēr. Var noderēt 😉

Jauku vakaru vēlot,

Dace