eņģeļi sēžot bez darba
cilvēki visu
labāk zinot,
kas vajadzīgs
un kas nē,
dzirdēju debesis sakām
paši, paši, paši
visur paspēt,
visur aizskriet
bez apstājas,
atelpas
joņot
kā traki
tā tagad cilvēki darot
dzirdēju debesis sakām
enģeļi sēžot bez darba
sargeņģeļi
nogurušu skatu
nolūko,
kad cilvēks
visu
zin labāk
pats visu izdomāt
saplānot
salikt pa plauktiņiem
pieņemt par
patiesu
cilvēka prāts visu
labāk varot
eņģeļiem ceļu
vairs nevaicājot
skrien tur,
kur jāskrien vēl ilgi –
uz nekurieni joņo
labāk zin un
ātrāk prot joņot
un domā,
ka ir svarīgs
skrējēju pulkā
ja pirmais
top
sargeņģeli
tam
vairāk
nevajagot
nav laika
muļķoties
tik mazi bērni
tic
enģeļiem
pieaugušā
prātā
eņģelim
nav vietas
zina labāk
sargeņģeļi lūko
mēģinot nosargāt
nenosargājamo
ja izvēlies
skriet,
vairs nav laika
sajust
vai skrien
uz pareizo
pusi…
*********
ja tomēr vēlies atbildi zināt,
pajautā sargeņgelim
ļauj novest sevi
no skriešanas ceļa
ļauj sev pie sevis atgriezties
ļauj SEVĪ apstāties
izvēlies neskriet uz nekurieni,
bet palikt tepat
un savu eņģeli dzirdēt
sevi sajust, sevi
bez skrējiena
pazīt
un nebaidīties
kādu laiku
palikt uz vietas
izvēlies neskriet uz nekurieni,
lai par vienu laimīgu eņģeli
debesīs vairāk
paņemt laiku SEV
un ..
ļaut sev sajust:
vai skrien uz pareizo pusi…