eņģeļi sēžot bez darba

cilvēki visu

labāk zinot,

kas vajadzīgs

un kas nē,

dzirdēju debesis sakām

 

paši, paši, paši

visur paspēt,

visur aizskriet

bez apstājas,

atelpas

joņot

kā traki

 

tā tagad cilvēki darot

dzirdēju debesis sakām

 

enģeļi sēžot bez darba

sargeņģeļi

nogurušu skatu

nolūko,

kad cilvēks

visu

zin labāk

pats visu izdomāt

saplānot

salikt pa plauktiņiem

pieņemt par

patiesu

 

cilvēka prāts visu

labāk varot

 

eņģeļiem ceļu

vairs nevaicājot

 

skrien tur,

kur jāskrien vēl ilgi –

uz nekurieni joņo

 

labāk zin un

ātrāk prot joņot

un domā,

ka ir svarīgs

 

skrējēju pulkā

ja pirmais

top

 

sargeņģeli

tam

vairāk

nevajagot

 

nav laika

muļķoties

 

tik mazi bērni

tic

enģeļiem

 

pieaugušā

prātā

eņģelim

nav vietas

 

zina labāk

 

sargeņģeļi lūko

mēģinot nosargāt

nenosargājamo

 

ja izvēlies

skriet,

vairs nav laika

sajust

vai skrien

uz pareizo

pusi…

*********

ja tomēr vēlies atbildi zināt,

pajautā sargeņgelim

 

ļauj novest sevi

no skriešanas ceļa

ļauj sev pie sevis atgriezties

ļauj SEVĪ apstāties

 

izvēlies neskriet uz nekurieni,

bet palikt tepat

un savu eņģeli dzirdēt

 

sevi sajust, sevi

bez skrējiena

pazīt

un nebaidīties

kādu laiku

palikt uz vietas

 

izvēlies neskriet uz nekurieni,

lai par vienu laimīgu eņģeli

debesīs vairāk

 

paņemt laiku SEV

un ..

ļaut sev sajust:

vai skrien uz pareizo pusi…