Labrīt, manu lasītāj!
Pateicos, ka pārdzīvojāt manu iepriekšējo rakstu 🙂 Man to vajadzēja. Palaist vaļā, lai ir miers. Kā saka, reizi par visām reizēm arī izšķirties. Mūžs par īsu, lai veltītu to ciešanām, ko izraisa zema pašvertējuma paliekas. Joprojām no sirds ceru uz to, ka mani raksti nonāk tikai to cilvēku redzeslokā, kuriem tas patiešām var noderēt (nu – arī izklaidei nav teikts, ka nenoder:) ) Lai “Dzīves krustceles” tagad pamēģina pārspēt manu iepriekšējā raksta drāmu 😀
Apsolu jums garu atpūtu no ierakstiem šajā sapņu vietnē uz kādu laiku (un šoreiz – solījumu patiešām pildīšu 😉 Pārstrādāties nav liela māksla 🙂 Un vēl cilvēkam, kurš balansē uz sevis mīlēšanas robežas 😉
NEKAD neesmu iekļāvusies divās rindkopās. Nenāk ne prātā arī šoreiz. Neesmu nekāda tur divrindkopniece (tomēr visu cieņu cilvēkiem, kas savu domu patiešām spēj divās rindkopās ietilpināt – es to nevaru).
Par ko šorīt? Ui būs viss kaut kas no visa kā.
Uzticieties savai intuīcijai! Nopietni. Nemēģiniet saprātu pieslēgt brīdī, kad intuīcija mēģina pateikt pretējo. Tā var aiztaupīt milzum daudz nevajadzīgu ciešanu un pārdzīvojumu. Sev.
Es te mazliet kā saka intuīcijai durvis parādīju. Nopūtās, uzmeta man skumju skatu un aizgāja arī. Nāksies tagad nolūgties, lai atgriežas 🙂 Varu apliecināt, neko labu tas nedeva. Kad saprāts veselais (reizēm gan šaubos par to veselumu, bet tas man tāds subjektīvais viedoklis) runā pārliecinoši un ar argumentiem un cilvēkam tomēr (piedevām – sievietei) ausis tāda pavājāka vieta .. 😀 Visādi var gadīties. Un gadījās arī 🙂
Vērojiet savas sajūtas, kas uzrunā, kas neuzrunā – no visas tās informācijas gūzmas, ar kuru ikdienā saskaraties. Viss nav zelts, kas spīd. Nemeklējiet graudus starp pelavām. Nav vērts tērēt savu laiku. Meklējiet graudus savā dvēselē. Iespējams, būsiet pārsteigti, ka tas ko meklējat, jau visu laiku ir bijis jūsos. Nepievērsiet uzmanību spožā reklāmas bannerī rakstītājam, kurš labāk zinās, kas jums vajadzīgs. Aizmiglosies redzamība un kļūsiet par ķīlnieku savām ilūzijām.
Ikviena atbilde ir mūsu sirdīs. Sirdsapziņa runā vienmēr. Ja vien ir kaut mazākā iespēja (un iespējas vienmēr var atrast, ja ieklausās savā sirsniņā), rīkojieties saskaņā ar savu sirdsapziņu. Un sajūtat dvēseles aicinājumu. Pat ja apkārtējie saka: ‘klau, nu īsti prātīgi jau tas nebūs..’ Viņiem tas nebūs prātīgi. Bet jūs taču sajūtat to, ko sajūtat.. NEviens no malas tak nav tik varens, lai panāktu to, ka (ņemšu atkal savu iemīļoto teicienu) – jūs ATTEIKTOS no SAVIEM sapņiem! Man vairākkārt ir teikts, ka mans Lielais sapnis nav labs. Tas ir Sapnis!
Neatminos, kur tieši lasīju, ka ikviens no mums – ja pieredzētu visu to, ko pieredzējis otrs cilvēks – ikvienā situācijā rīkotos tieši tāpat. Mums par laimi, mums nav jāpieredz otra cilvēka pieredze. Bet savējo arī noteikti novārtā neatstājiet. Izvērtējiet, sajūtiet, vērojiet un vēlreiz sajūtiet, kad pieņemat lēmumus, izdarāt izvēles, kas nedaudz vai pamatīgi var mainīt jūsu turpmāko dzīvi. Nedariet ar bailēm. Dariet ar mīlestību 😉
Šaubas būs. Tomēr neļaujiet tām 1:0 pozīcijā nostāties pret jūsu sapņiem 😉 Ticiet brīnumiem.
Atceraties savus bērnības sapņus. Kas ir tas, kas no tā jūs joprojām uzrunā? Un speriet pirmo soli. Varbūt tas ir tikai viens telefonzvans. Saprotiet, var tā būt – ka jūs no jūsu sapņa īstenošanas šķir TIKAI viens telefonzvans vai viena satikšanās! Ticiet saviem sapņiem.
Kaut kad jau minēju, ka viens no maniem sapņiem – reiz dzīvē kļūt par rakstnieci. Sanāks? NEZINU. Bet es trenējos, Tiešām trenējos 🙂 Cītīgi trenējos.
Nu, lūk.
Kas ir tā galvenā doma, ko šorīt gribēju pateikt? Neatsakieties no iespējas būt sev pašam, neļaujiet sev iestāstīt – kā jums būtu jādzīvo, lai jūs kļūt laimīgi. Neuzķerieties uz vilinošas domas, ka varbūt otrs visu paveiks jūsu vietā. pat ja paveiks – tas diez vai sagādās prieku jums. Otrs par saviem sapņiem un vēlmēm cīnīsies. Kamēr jūs dzīvosiet, savus sapņus nododams..
Kas vēl – neļaujiet sevi izmantot emocionālu atkritumu krātuvēm 😉 Ja ļoti gribas savākt atkritumus, vāciet tos sētās, pagalmos. Es, starp citu, ik pa laikam vācu 🙂 A man vienalga. Galvenais, lai atkritums miskastē. Bet emocionālos atkritumus tik viegli no sevis neizmetīsi ;)Galu galā, ja ļoti vēlaties – var taču meklēt darbu komunālajā apsaimniekošanā.
BET sargiet savu iekšējo pasauli. Tas ir jūsu templis, jūsu patvērums – turiet to svētu. Neļaujiet ikvienam izstaigāties. Neļaujiet izbradāt savu dvēseli. Nevarēsiet pēc tam pārmest nevienam, ja paši būsiet ļāvuši. Pēc tam ilgi un dikti tās rētas sāp. Un netīrumus satīrīt nemaz tik viegli nav.
Un protams – mīliet SEVI. Mīliet. Bet sevi mīliet vairāk 😉 (tā man tāda iepriekšējā raksta atblāzma vēl 😉 )
Ar sirsnību,
Dace
P.s. MILZUMliels paldies par vakardienas saņemto rokasspiedienu manam Lielajam sapnim!!!!!!! Paldies JUMS! 🙂
Ļoti, ļoti negaidīti. Tātad, sapnis joprojām ir dzīvs 🙂
