Vieglām vēja pūsmām apvīts 😀 sveiciens Tev, manu lasītāj!
Nu nevar šitā. Raksta, raksta, raksta, raksta. Te pēkšņi .. vairs NEraksta. Bet man ir attaisnojumi! Pat veseli divi!
Bet nu par visu pēc kārtas.
Kā ierasts, vispirms par …gadalaikiem 😀 Varbūt kāds no jums lasīja dzejoli: ‘pirmatnējā spēka atmodināta‘? 🙂 Tur bija arī tādas dzejas rindas:
“… kausēju ledu,
kausēju sniegu,
pirmatnējā spēka varā
varu visu!
varu ziemā
vasaru ienest
(varu, ja gribu)..”
Godavārds, baidos tagad kaut ko rakstīt.. Kad dziedāju to dziesmu par sniegu “Lai Nu Snieg!”, jo aiz loga bija polāri pelēka aina, tak PIEPILDĪJĀS – sāka snigt uz nebēdu; pēc šī dzejoļa – viss sniegs kā ar roku atņemts 😀 Sakiet, kādu laiku jūs vēlētos? 😀
Vispār man paveicies ar jums, maniem lasītājiem!!! Nu ļoti, ļoti paveicies 😉 Atgādināšu, kaut kad rakstīju, ka gandrīz savu māju ar sveci nosvilināju. Nu tur – neapdomīgi kūstošu plastmasas paliktni svecei apakšā paliku. Vizuāli tik labi viss kopā izskatījās! Tad ar .. limonādi dzēsu.. Tas vairs neatkārtosies. Par manu drošību ir padomāts. Lūk, ko saņēmu dāvanā:
Mīļš paldies, Hanna! Un ne tikai par sveci vien! Arī par to, ka klātienē ieradies uz pasākumu Slampē! Ņemot vērā (varu gan kļūdīties ar aprēķiniem, bet riskēšu) aptuveni 1800 km attālumu, sarūpēji man patiešām mīļu pārsteigumu! Ticu, ka tas tomēr nebija Tev gluži pa ceļam 😀 Paldies Tev no visas sirds 😉
Tā, aplūkosim pēdējo dienu notikumus jeb 2 dienās piepildītos 2 sapņus:)
26.janvāris – ATKAL dejoju! Laikam nu jau varu droši apgalvot – vairs nevaru iedomāties savu dzīvi bez dejām!!! 🙂 Mīļš paldies VISIEM, kas (jau atkal!) palīdzēja šim Sapnim kļūt par īstenību. Šo sapni man neapniks īstenot. Katru reizi, kad rodas iespēja uzstāties ar deju – visas sajūtas kā pirmajā reizē. Varu vien pateikt to, lai viss izdotos – iesaistījās vesela komanda. Un pasaule patiešām sadodas rokās, lai palīdzētu kādam piepildīt viņa sapni!!! Ir man tāda pieredze! Esmu lutināta ar šo ne reizi vien! Paldies, paldies un vēlreiz p a l d i e s ikvienam par atbalstu!
27.janvāris – pasākums Slampē “Visvērtīgākā izvēle – Būt Cilvēkam”. Milzīgs paldies bibliotēkas vadītājai Ainai par uzaicinājumu un šo iespēju! Pirmo reizi auditorijā – vidusskolēni. Varu pateikt tikai vislabākos vārdus par, kā mēdz sacīt, mūsdienu jaunatni 🙂 Ne visas aplūkotās tēmas bija vieglas, lielākoties gana nopietnas un dziļas.. Paldies 9-12.klašu skolēniem par ļoti pozitīvu un arī pacietīgu attieksmi! No sirds ceru, ka spēju aiz sevis ko vērtīgu atstāt.. Un ka kāda no atziņām būs noderīga.. Tas man būtu pats lielākais gandarījums, kādu vien spēju iedomāties. Mīļš paldies par sirsnīgo sagaidīšanu un labestību pasākuma laikā!
Mājupceļā no Slampes smaidīju no visas sirds – nu piepildās tie sapņi!!! Tālajā 2011.gadā, kad atveseļojos pēc operācijas un griestos biju izpētījusi teju katru kvadrātcentimetru (toreiz varēju tikai gulēt) domāju un sapņoju – reiz dzīvē, ja man būs tāda iespēja, varbūt varēšu tikties ar cilvēkiem, dalīties savā pieredzē, apmainīties pieredzēm un runāt par patiešām būtisko. Klātienē tikties. Varbūt mani pat klausīsies? Varbūt pat kā .. rakstniece un dzejniece? Tikai tagad lēnām sāku aptvert, ka tas patiešām notiek.
Vēlreiz mīļš paldies arī Irlavas bibliotēkas vadītājai Santai par uzaicinājumu pagājušā gada oktobrī, kur piedzīvoju savu pirmo klātienes tikšanos. Sirsnīgs paldies Tev, Santa, par uzticēšanos un doto iespēju!
Neko dikti garu šim vakaram ne – ir vēl viens liels pasākums priekšā jau rīt 🙂 Mazliet jāpagatavojas.
Paldies, ka turpiniet mani lasīt! Un jo īpaši par atgriezenisko saiti – paldies. Priecājos par katru vēstuli. Un vislielākais prieks ir tad, kad jūtu – bija noderīgi. Vēl vismaz vienam cilvēkam, bez manis – noderēja.. Ko vēl vairāk var vēlēties😉
Neņemiet nu ļaunā, ka šovakar tāds dikti uz mani centrēts ieraksts sanācis. Ļoti gribēju pateikt cilvēcīgu paldies ikvienam no jums. Vienkārši – PALDIES!
Jā, un itin nekas nav mainījies, esmu apņēmības pilna un turpināšu darīt visu, kas vien manos spēkos, lai iedvesmotu Tevi īstenot savus sapņus! Joprojām no sirds ticu, ka katrs no mums var padarīt šo pasauli gaišāku. Bet vispirms sevi no sirds jāsatiek. Savu dvēselīti nepieciešams sajust. Dvēsele ir tā, parādīs tieši Tavu ceļu. Priekš Tevis – visvērtīgāko, gaišāko un patiesāko ceļu. To ceļu, kuru ejot, vari atkal sevi satikt un kļūt no sirds laimīgs. Un spēj sadzirdēt SEVI un CITUS ar sirdi;)
Mierpilnu un sirdī saulainu vakaru vēlot,
Dace
P.s. Ceru, ka vētra drīz rimsies. Varu aprunāties, ja vēlaties.. 😀
