Celties spārnos. Starp savējiem.

Celties spārnos. Starp savējiem.

Šobrīd iesākto apņemšanos turpinu. Kā jau minēju iepriekšējā ierakstā, lūkošu pēc apstākļiem un turpināšu tik ilgi, kamēr jutīšu, ka vajag. 😉 Pagājušonedēļ kā parāvu durvis vaļā, tā atrāvu vismaz 2 pamatīgiem sapņiem. Varbūt pat 3. Vēlreiz aicinu arī Tevi: ver durvis...
Pāreja. Durvis.

Pāreja. Durvis.

Vispirms vēlos teikt Tev lielu paldies par kopābūšanu 2017.gadā! Paldies, ka ik pa laikam apciemo šo sapņotavu. Paldies par labiem un iedvesmojošiem vārdiem. Paldies par kritiku – mana iespēja kļūt stiprākai. Paldies, ka atrodi savu laiku – nekā dārgāka...
Vai mani tiešām var mīlēt?

Vai mani tiešām var mīlēt?

Turpinu pārcilāt sapņotavas pūra lādi. Zinu, ka ikviens no mums vēlas vienu un to pašu. Mīlēt un būt mīlēts. un tāpēc… …atļauj sev piedzīvot MĪLESTĪBU, kad tā klauvē pie Tavām durvīm. Un atļauj sev būt LAIMĪGAM. Un mīlētam. Nebēdz no tā, pēc kā ilgojies...