Divas stundas var paveikt brīnumu Tavā sirdī

Sirsnīgs sveiciens šajā pavēlajā vakara stundā! Vienmēr esmu vadījusies pēc sajūtas - sekot sirds impulsam. Un tāds atnācis arī šovakar. Varbūt Tu jūties kā apmaldījies? Varbūt vajadzīgs vēl kādas sirds tuvums, lai vari doties uz priekšu? Varbūt katru dienu dzīvo...

Laternu (un ne tikai) gaismā

Mīļš sveiciens Tev šajā pavēlajā vakara stundā! Viens no pelēkākajiem gada brīžiem ir klāt. Te gan uzreiz jāpiebilst, tas pelēkums no paša vien būs atkarīgs. Vai redzēsi tikai pelēku, vai tam pelēcīgajam gaišumu klāt iedosi. Tā mūsu katra brīva izvēle! Vakarvakarā...

Ceļosim kopā?

Līdz ar rudens iestāšanos, sārti zeltaino lapu mirdzumu un melodisku lietus lāšu bungošanu loga rūtīs neviļus uzplaiksnī pārdomas. "Kas ir tas, kurp dodos es?" "Ko savā dzīvē patiešām vēlos?" "Kas ir tas, kas savu nokalpojis?" "Vai tas, kā šobrīd dzīvoju, ir saskaņā...

Kāpēc pagātni jāatstāj pagātnei?

Mīļš sveiciens Tev šajā pirmdienas vakarā! To, ka gaisā jūtams pavasaris - apliecina kā putnēni, tā arī sajūta. Iekšējā sajūta. Kas radās pastaigas laikā gar jūru. Jūra paliek pavasarīga. Dzirdamas teju vai vasarīgas viļņu šalkas. Ja vēl piever acis uz sniegu. Un vēl...

Nekā personīga JEB katrs cīnās pats ar sevi

Ir milzīga atšķirība - rakstīt tā, lai patiktu, vai pierakstīt to, ko sirds runā. Patiesībā to var attiecināt uz jebkura veida saskarsmi. Tīri cilvēcīgi gribas patikt. Kuram gan nepatīk justies pieņemtam. Bet sirdsgudri lūkojoties - tāda mērķtiecīga vēlme patikt...

Stereotipi. Ko ar tiem iesākt?

Raksts tapis pirms kāda laika. Paceļu uz "augšu" 😉 12.08.2015. Katrs no mums jau kopš agras mazotnes saņem stereotipu bagāžu, citam patrāpās prāvāks devums, citam niecīgāks, tomēr mantojumā tos saņem ikviens no mums. Tipiskākie bērnībā izskanējušie: "meitenes tā...

Celties spārnos. Starp savējiem.

Šobrīd iesākto apņemšanos turpinu. Kā jau minēju iepriekšējā ierakstā, lūkošu pēc apstākļiem un turpināšu tik ilgi, kamēr jutīšu, ka vajag. 😉 Pagājušonedēļ kā parāvu durvis vaļā, tā atrāvu vismaz 2 pamatīgiem sapņiem. Varbūt pat 3. Vēlreiz aicinu arī Tevi: ver durvis...

Pāreja. Durvis.

Vispirms vēlos teikt Tev lielu paldies par kopābūšanu 2017.gadā! Paldies, ka ik pa laikam apciemo šo sapņotavu. Paldies par labiem un iedvesmojošiem vārdiem. Paldies par kritiku - mana iespēja kļūt stiprākai. Paldies, ka atrodi savu laiku - nekā dārgāka par laiku...

Diena pirms trešās adventes. Un atkal – par piedošanu

Straujiem soļiem tuvojoties šī gada noslēgumam, nolēmu aktualizēt vēl vienu tēmu. Neskaitāmas reizes te bijusi, bet ir sajūta, ka nebūs par daudz. Kam tik šajā gadā nav iziets cauri. Gan durvīm, gan arī dažām sienām. Bet vairs caur sienām nekārojas. Pirmkārt, sāpīgi....

Starp mums, sapņotājiem, runājot….

Kas šo sapņotavu apciemojis biežāk, jau zina, cik ļoti man patīk multfilmas. Tur ir tik daudz pērļu, ka nevar nepatikt. Un gudrību arīdzan. Veca, bet laba. "Leduslaikmets" par draugiem, kas  pēc dabas likumiem nemaz nedrīkstētu būt draugi. "Ledus sirds" - par to, ka...

par bērnu, kas ikvienā no mums 😉

Mīļš sveiciens Tev šajā piektdienā! Saņēmu vēstuli: „Klau, Tu par kaut ko priecīgu nevari uzrakstīt? Tā lai pēc izlasīšanas smaids pa visu seju? Nevis visu vakaru jādomā un pēc tam vēl ejot gultā – atkal jādomā un jādomā, un jādomā...” Nu jau trešo dienu štukoju -...

Pa pusei dzīvot?

Labvakar manu lasītāj, Šodien manās rokās nonāca pavisam veca un apbružāta burtnīca. Jā, paspēju jau ielikt sociālājos tīklos 🙂 To, kas tapusi pirms 21 gada. Interesantas sajūtas nudien. Pārdomas kā izrādās rakstu jau stipri pasen 🙂 . Re kā, kaut kad jau...

Dzīve ilūzijās. Plusi un mīnusi.

Mīļš sveiciens Tev, manu lasītāj!  🙂 Viss notiek, viss turpinās, ikviena pauze ir tikai neliela atelpa, lai turpinātu realizēt savas ieceres tālāk.. Nepievilšu savus uzticamos lasītājus. Nu jau jūtu, ka tādi ir. Mīļš paldies Tev, ka lasi manas pārdomas 😉 Šai dienai...

Sapņojam, neguļam!

Pastāstīšu, kā man iet. Ļoti gribētu jau šajos Ziemassvētkos (jā, tie vairs nebūt nav aiz kalniem!) nosvinēt savai topošajai grāmatiņai dzimšanas dienu. Tas ļoti piestāvētu arī pašai grāmatiņai. Viss jau no manis vien atkarīgs un tad nu daru, ko varu šī sava kārtējā...

Nekas nav tā, kā izskatās! 😉

Nē, nu tā nevar! Nevar neinformēt, kur pazuduši ikvakara regulārie ieraksti! Esmu bezgala pateicīga, ka joprojām šeit ielūkojaties. Un tāpēc vēlos informēt 😀 Kāpēc šodien virzāmies uz priekšu ar ātrumu aptuveni divi ieraksti nedēļā  😀 Nē, tas nav tikai...

Spējam pieņemt atšķirīgo?

Sirsnīgs sveiciens Tev, manu lasītāj! Iesākumam vēlos teikt šo – ja vien iespējams, nekādā gadījumā nedzer kafiju datora tuvumā 😀 Tas nav lēti. Tas nav nevienas kafijas vērts 😀 Un arī psiholoģiski nav viegli palikt bez normāli funkcionējošas rakstāmierīces.....

Kā sev palīdzēt grūtā brīdī?

Labvakar, manu lasītāj! 🙂 Par ko gan šovakar varētu parunāt? Lai būtu par šo - kā pašam sev palīdzēt grūtā dzīves mirklī? Ik pa laikam dzīvē gadās periods, kad iet visādi. Un gadās kas tāds,  kas izsit no līdzsvara, rada sajūtu, ka galīgi neveicas, un visur, kur vien...

Turpinām piedot.

Labrīt, manu mīļo lasītāj! Kā Tev gāja pirmdienā? Vai izdevās pieskarties piedošanas tēmai? Pati zinu, cik grūti reizēm piedot un ka tas nebūt nav vienas dienas jautājums. Reizēm prasa pusgadu. Reizēm .. vēl ilgāk. Ja neizdevās, dari to šodien. Atļauj sev piedzīvot...

Sirsnīga saruna ar Ego II

Atverot kārtējo balto lapu, arī man vienmēr ir pārsteiguma moments 😀 Un tātad, šovakar gluži nejauši gadījās vēl viena saruna ar Ego. Tiem, kas ieskatās pirmo reizi, noteikti jāizlasa arī mūsu abu pirmā saruna. Arī šo, tāpat kā iepriekšējo, lūdzu, uztveriet ar...

Diena, kad piedot un palūgt piedošanull

Sveiciens Tev šajā agrajā pirmdienas rītā! 😉 Ceru, ka Tev šajās brīvdienās klājās labi. Un izdevās paveikt iecerēto. PIEDZĪVOT, SAJUST UN ATPŪSTIES no sirds 🙂  Man klājās neparasti 🙂 Īpaši piedzīvoju un izdzīvoju visu to, par ko runājām iepriekšējā nedēļā. Un vakar...